un vēl man šķiet drausmīgi visi kūlas dedzinātāji. man tik ļoti žēl visu tārpiņu un kukainīšu, visu vardīšu, slieku, krupīšu un ķirzaciņu, visu kurmīšu un putniņu, kas iet bojā un sadeg.
to, ka tā ir kaut kāda iesakņojusies nedziedināma neprāta pazīme es atskārtu vienpadsmitajā klasē, kad klasesbiedrs, kurš gribēja iet uz biologiem, nodarbojas ar medīšanu [ģimenes ievirze] un pozēja kā dabas draugs paziņoja, ka tas esot normāli, vajadzīgs un dabai derīgs. un nekādi vatafak-tu-es-stulbs un citi prātīgāki, faktos balstīti argumenti viņu neņēma.

kaut kad lasīju vienu lubeni [nikolass evanss? spārks?] par vilkiem un tur bija termins vilku bučotāji, kā visi iesīkstējušie fermeri nicīgi apsaukāja visus diplomētos biologus
tad nu saprotiet, es esmu tāds tipisks vilku [insert noun] bučotājs.