un vēl es kaut kad nesen sapratu un piedevu vienam cilvēkam manis nemīlēšanu. jo tā ir viena dikti neglīta sajūta - redzēt, ka tu kādam ļoti ļoti, tik ļoti, ka viņš aiz izmisuma ir gatavs uz galvas stāvēt, ja tas tevi par kādu drusku uzjautrina, gvelž jebkādas muļķības, jebkuras tēmas lai kaut vai uz mirkli piesaistītu tavu uzmanību, jo tu it kā esi turpat blakus, bet tai pat mirklī tālu prom (prātojot, kā tā iejūtīgi darīt zināmu, ka nekas nesanāks) un tad ir tik izisīga sajūta abās pusēs.
bat ja man vēl kādreiz gadīsies nonākt tai pusē, kura izmisīgi cer un apmierinās ar uzmanības drupačām, es laikam labāk izvēlētos godīgu it`s not you, it`s me
lai arī vajag baigās iekšas, lai ko tādu paziņotu