esmu pusvārījusi pupas, izsautējusi kāpostus, pabarojusi un apstrādājusi kaķus, iekūrusi krāsni un tagad jūtu tik tīksmīgu nogurumu, ka laikam ielīdīšu migā par spīti visām neuzņemtajām grīdām un nekārtotajiem rakstāmgaldiem. galu galā - reizi pa simts gadiem, jo īpaši dzimšansdienā, taču drīkst darīt to, kas ienāk prātā, kaut arī tā būtu laiskošanās netīrā dzīvoklī zem segas un trīs grāmatu vienlaicīga lasīšana, nogriežot sev krietnu gabalu kūkas.
dažreiz ir tā, ka labākā sabiedrība pasaulē esi tu pats