man šķiet, ka šoziem es toč nosalšu. pagājšgad šitik traki man sala pirmajās divās nedēļās, kad bija nedaudz zem nulles, bet tāds aukstums kā vakar vakarā bija tikai pie mīnus daudzdesmit grādiem
toties tagad var ieraut siltu kafiju ar sildošām garšvielām un censties paredzēt visus iespējamos jautājumus un minimāli stulbas atbildes.

lai jums būtu pilnīgi skaidrs, ka aukstumā smadzenes var atsaldēt un zināmu cirslīti sit stulbums tā, ka pēcāk jākaunas es varu atklāt, ka intervijā importa tirdzniecības uzņēmumam uz jautājumu kādu darbu es nebūtu gatava strādāt (klau - tas ir normāli šitā pajautāt?) nespēju uzreiz izdomāt kā ir masāžas salonas un atbildēju viennozīmīgi - saistītu ar kontrabandu
oh my.
bet jāatzīst, ka darba devēju stiliņš darba ņēmējam likt zvanīt uz ofisu un sarunāt pārrunu laiku ir mazliet dīvains, pirms gada tā nedarīja. un uzdot tikai divus jautājumus, no kuriem pirmais ir 'cik ilgi jūs jau esat bez darba/kādēļ to zaudējāt' un 'kādu darbu jūs nebūtu ar mieru darīt' un šķiet, ka tālāk nemaz nebūtu bijuši nākošie, es viņam nepatiku, es pat nezinu, vai tā bija usas pieredze, kas lika pārdomāt, bet rīt iešu uz dienu, kad izmēģināsim saderību