28. Septembris 2009
palasīju forumos jautājumus un man šķērmi sametās. visi tik gudri, ka nav ko dirst pasūtīt. skaidrs jau, ka jautājumu skaisti uzdot ir jāprot, ka cilvēki stresā to nevienmēr var izdarīt, bet tie, kas kā suņi metas jautātājam virsū.. palasīju un slikti palikās. google nav atbilde uz visiem jautājumiem, aizej un veikalu un paskaties, nav atbilde un visiem jautājumiem
reizēm mēs aizmirstam, ka internets ir tikai nosacīti bezpersoniska vide, ka otrā pusē pie datora arī sēž tikai cilvēki, kuriem tāpat var būt nīgra oma, kuram varbūt ir četrdesmit pieci gadi un ļoti maza pieredze IT jomā, ka tas, ka nevienes neredz tavu seju nav attaisnojums rupjībai un cietsirdīgiem izlēcieniem
bet tā taču ir vienkāršāk, vai ne. nevis pievaldīt temperamentu un padomāt, ka tur varbūt lasīs tavas draudzenes vecmāmiņa, vai tavas mammas labākā draudzene vai kāda paziņas tētis, bet gāzt visu žulti ārā
bez kautrēšanās. bez sirdsapziņas pārmetumiem. un vēl priecāties, ja sanāk diezgan eleganti
man pēkšņi kļuva kauns. par sevi un visiem citiem arī