13. Janvāris 2007
papētīju bildes un sajūtas. man šķiet, ka tā ir elegance, šiks un attālā līdzība ar sešdesmito gadu filmām džezīgā pavadījumā. un ir tik viegli sevi iztēloties samtainā tumsā cēli izkāpjot no pērļainas vīnkrāsas māšīnas, melnajai vakarkleitai vējā plandot un auskariem žvadzot operas vai kādas citas skaistas ēkas priekšā...
un tas nekas, ka īstas dāmas uz operu pašas pie stūras nesēžas, un tas nekas, ka īstas vakarkleitas un pērļu virtenes un hamfrijbogartiskie pielūdzēji ir tikai manas nerealizējamās holivudiskas ilgas..
man tomēr šķiet, ka tai ir jābūt sasodīti labai sajūtai ko tādu paveikt. nagliņpapēžos, pārdrošā kleitā ar dziļu muguras dekoltē un pērlēm ausīs