jebkurā gadījumā, lai cik ārprātīgi tas neizklausītos, es gribu Rīgas novembri. to tumšo, auksto, drēgno Latvijas novembri, kad pēcpusdienā jau ir tumšs un vējš pa tukšajām ielām dzenā grabošas lapas, Camille mūziku, krāsainu šalli un neskaitāmus pirkstaiņu pārus
bet tagad es gribu pēdējās dienvidu saules atliekas, pabūt prom, padomāt un brīvajā laikā vingrināties uz svešvalodām tulkojot mazliet banālu dzeju