Viļņi

Tu atceries, kā milzīgi viļņi
zvāļojās pa pludmali,
meklēdami, ko iedzert,
viņu cepures, spieķi un britiskie žokļi
svilpa, un putas sitās kā pļaukas
katrai pārmērīgai asprātībai.
Un vietējie iedzīvotāji
krekliņos ar uzrakstu Love Me
norūpējušies
laizīja smiltis no plaukstām,
pastaigājoties pa taciņu gar kāpām.
Viļņi šļāca mums virsū smiltis
īpaši neprātojot par
mūsu dabu un jēgu,
bet mēs - pat iepriecināti -
teju vai dziedājām, ar kāju pirkstiem
taustot jūras dibenu, bet pēc tam
atsprāgstot malā
nokdauna šļakatās. Āda
uzelpoja laimīgāk.
Zaļajā slīkst zaļais
un gaiši zilajā - zilais,
bet tur, kur visas krāsas nav iespējams izšķirt,
slīkst viss, kas pagadās, - trauku
lauskas un akmeņi, apelsīnu mizas,
komiksi un cepumu pakas.
Jūra - mikls ūdens,
ēd pati sevi un ir apmierināta.
bet mēz, divkājainie, no laimes kliedzam,
kad mūs šurpu turpu purina
vājprātīgā aukle..

Sergejs Timofejevs. atdzejojis Pēteris Draguns