man pārgāja tā drausmīgā paralīze. citādāk krasu mētāšanos no panikas uz apātiju nevar nosaukt. parunājos ar Gulbiņu, paskatījos ciema bildes un nomierinājos. varbūt beidzot arī ar darbiņiem tikšu kaut kādā jēgā citādāk nesapratu ko ķert un ko grābt un rezultātā nedarīju vispār neko. veģetēšanu Zanes zvilnī un trulu blenšanu žurnālos vai kompī var neieskaitīt