es laikam sapratu, kāpēc tik šausmīgi aizvakar pusdienlaikā raudāju Gruzijas dēļ. /nē, nu par sistēmu firmā un šefa attieksmi arī, protams/ bet galvenokārt tādēļ, ka negribu, es, goda vārds ne par ko nevēlos nokļūt Viktora Navorski vietā. es gan runāju i angliski i puslīdz krieviski, mīla ar ketrīnu zetu-džonsu nespīd totālas dzimumu sakritības dēļ, es neesmu un nekad nebūšu Toms Henks, bet nu kaut kā tieši tādēļ man dikti vajadzēja paraudāt