man patīk mans darbs. vēl vairāk man patīk tas, ka to nav grūti darīt pēc labākās sirdsapziņas un ka tas nav vienveidīgs /kāda tur vienveidība, ja vienu dienu jāzvana uz banānu republiku, citu dienu banānu republika zvana man, pa vidu vēl jāraksta e-pasti po russki v rassiju
nē nu ir jau protams arī ne tik gaišās puses - steidzama tējas vārīšana tieši starp diviem neatliekamiem telefona zvaniem vai sajūta, ka es šai sasodītajā birojā esmu gandrīz vienīgā kas puslīdz prot apieties ar sūda biroja iekārtām un nosūtīt faksu vai vēl citi sīkumi, bet tas tā.
nav maizes bez garozas