2. Maijs 2008
visnežēlīgākā emocija laikam ir cerība. kā tāda pienene, kas izspraukusies starp māju un trotuāru. apkārt asfalta jūra, nebeidzams pelēks klajums, nav neviena saprātīga iemesla ziedēšanai - pilsētas centrs, zemes nav, lietus nav, bet viņa ir pienene un zied