ka jau parasti tieši tad, kad visvairāk vajadzētu iespringt uz akadēmisku podvigu veikšanu, var gadīties tieši tā, ka mana piegulētāja /tagad saproti, kāpēc man tas TĀ sāp?!/ vecrīgā uz ielas par latu divdesmit /akcija, redziet, tāda/ nopērk vecpuiša draugu, kas, protams, nozīmē to, ka pēcāk jāierodas uz pašu ballīti, pirms kuras, protams, ir jāiestiprinās ar vīnu un jāmazgā mati. ballīte protams ir neiedomājama /visneiedomājamākais ir tas, ka man, iedomājieties - puritāniskajai man!/ pavaicā kāda ir mana parastā takse par dejošanu uz galda, bet pica bija garšīga un tēja laba, otrā rītā bija mazliet grūti piecelties, bet mēs varonīgi pieslējamies un sparīgi nesām kastes un uz ielas satikām dzīvu Čaku Norrisu. jāatzīst gan, ka čalim visur rādījās valsts nodevēji un viņš visu laiku žaketes atlokā neesošu rāciju neredzamiem džekiem ziņoja katru mūsu aizdomīgo darbību un nekautrējās arī gaišā dienas laikā uzčurāt vārtrūmē iestiprinātam šlokbaumam, vārdu sakot es sapratu izteiciena 'cilvēks ar putniem' dziļāko jēgu un tad vēl pašā vakarā mēs bijām uz Drakulu /citreiz sīkāk/, klausījāmies labu mūziku un Dzelzs vilku /vēl nesen paspēju sailgoties pēc viņu koncerta. kā tur bija ar tam vēlmēm, ko japalaiž kosmosā/ un skatījāmies uz puskailu Ģirtu Ķesteri un citām foršām ainām
ir baigi forši, ir baigi skaisti, bet no pirmdienas es piesaku karu alerģiskajai ekzēmai, kas tā niez, ka nevar ciest un sāku putru un graudaugu diētu
tā lūk!