ar visu terapiju un zālēm un otrdienas jogu un visu nedēļu ilgu gulēšanu, jo reāli neko nevar un tresī pilnīgi fiziski un atceltu braukšanu, jo instruktora mašīnai kaut kas un skuķu dzimšanas dienu un jūtiņām un viss-ir-slikti un visas pasaules skumjām, kas rod ceļu uz manu sirdi un sīku ar temperatūru un sāpošām ausīm un reibstošu galvu un stīvu kaklu sprandā (kāpēc man mājās nav otoskops, ja nu vidusauss, @#$ ja nu meningīts, davai nestresosim, paskalosim degunu un paskatīsimies vai kas mainās uz labu pēc pāris reizēm. mainījās, tātad ne meningīts) un lai arī pa lielam nekas daudz nav atrisinājies, dz.d. pārlaidām un kamēr skuķi pulciņā bibliotēkā samaksāju rēķinus un izveicu grāmatvedību un dāvanas veikalā izvēlējās pašas un neviens (t.i. es) nenobeidzās pa ceļam vai procesā un ķipa ballīti vīkendā, puikam t' vairs nav, ausis nesāp, tikai klepus. un es ieraudzīju skaistu melnu kleitu ar tauriņu piedurknēm - melnu. un tad man tāds bāc - man tak nav melnas kleitas bērēm. māte man ir ieaudzinājusi, ka skapī vienmēr jābūt vismaz vienam normālam zolīdam apģērbam uz bērēm, bet es paliku par resnu plānajām un biezo nahrenizēju un vieniem apaviem un es laikam tādu kleitu gribu, jo ļoti skaista pat ne uz bērēm, būs jau vēl bērniem koncerti un kas un pirmdien skuķiem klasē vairs ne 24+2, bet +8 bērni un vispār nopūta žesc