deviņdesmitajos un divtūkstošajos mamma bija tādā 'šķīvīšu pulciņā' kur viņi ik pa laikam satikās, no māla krūzēm dzēra ārstniecības augu tējas ar medu un dažādām jocīgām uzkodām (ķirbju salāti ar riekstiem, dzērvenēm un medu, bebru dziedzeru uzlējums, āpšu tauki), apsprieda dažādas filozofiskas teorijas un ezotērisku huiņu (čemtrteiļi, NLO, trešās acis, reinkarnācija, eņģeļi), lasīja Skanošā ciedra sēriju (man toreiz patika), Lobsangu Rampu, padomju laika samizdatus par ajūrvēdu, cigunu, iņ-jaņ, dzīvības enerģijas meridiāniem, apziņas paplašināšanu un es ik pa laikam domāju par to stāstu kur šerpa kalnos veda kaut kādus baltos (ģeologus? alpīnistus?) kam fiksi fiksi vajadzēja un viņi riktīgi iedzina pirms termiņa un tad vienkārši apsēdās un pateica, ka tālāk neies kamēr dvēsele šos nebūs panākusi

man, lūk, ir tāda sajūta, ka vēl jāpasēž jo dvēsele nav mani panākusi. piektdien dabūju Rota vīrusu (vispār jau laikam 4dien vakarā) un neaizbraucu uz studijām, pagulēju diendusiņu, vakar bijām uz Daugavgrīvas cietoksni (ļoti iesaku) un uz jūru un pēc tam Voleru autobusu galapunktu apskatīt ostu un kuģus un Daugavu un pēc vakariņām aizgāju pastaigā (+5 km), šorīt pamodos pirmā, pēc 8iem un vēl pirms kafijas jau biju iesākusi vienu semestra darbu. kas ir interesants, bet ļoti piņķerīgs un ekselī (aibažubažu) un viens no ļoti daudziem šosemestr un es jau kavēju savu iedomāto grafiku