kā parasti - braukt negribējās ļoti (vienkāršāk ir nekur nebraukt) bet baigi forši tomēr. i pasēroju pa ceļam i salasīju pie Usmas ezera meža ceļa malā puslitru brūkleņu un dažas gailenes. vēl drusciņ un tad šovakar jūra un lai gan mana stihija ir mežs, jūra kaut kā māk izvētīt un nocentrēt