galīgi nejūtos kā 'with every mistake we must surely be learning'. jā, intensīva intelektuāla pārslodze, esmu raudulīga, brīžiem uzkaras domāšana un nospolē, bet jāturpina spiest un dzemdināt un drukāt un man liekas, ka smadzeņu garoza piekususi, jo baigi grūti nāk tie kognitīvie procesi, bet sajūta tāda, ka dvēsele raud. nu, ziniet to sajūtu kad ir sirdssāpes un tu raudi un tev asaras gāžas, bet tāda sajūta ka kaut kur iekšā arī viss raud. nu, man ir tāda sajūta. nevar teikt, ka faktiski baigi raudātu. nu, nosacīti, jo putekšņi gaisā, bieži acis vienkārši tek pa visu seju un slaucīt bezjēdzīgi
stresoju par nākamo nedēļu (zinu jau tagad, ka būs grūta, jo visa kā daudz), nobrucis miega režīms (principā normas robežās), atkal sāp mugura (2reiz 3? reiz bija jābrauc ar visu kompi), apetītes atkal nav un izsists tas ritms, kurā ēd, pat ja negribas, jo tā vajag un ir labāk

bet mūzika palīdz kā vienmēr