Tresī tā, ka zobi klab. Pēc vecā laika pirms sešiem piecelties nevaru, brokastis ieēst arī ne. Pēc kafijas nosvīstu, bet pamosties tā tāpat nepalīdz. Nu, šorīt pamodos. Kad viena vecene rāva mazgadīgu pusaudzi pāri sliedēm vilciena priekšā. Gribēja paspēt uz vilcienu, kurš tajā pieturā nemaz nestājas. Es pagriezu muguru, jo nepanesu cilvēku malto gaļu. Beidzās viss laimīgi, bez kotlešu mīklas, bet kad tā bāba, nepārprotami vecmāmiņa, stāvēja un blisinājās kāpēc tas vilciens pabrauca garām, es sāku aurot. Puslīdz pieklājīgi un tomēr

Karoče ciba ja tavi bērni kkur brauc ar vecvecākiem un vilcienu, notirpini lieku reizi kā uzvesties droši