Šorīt pēc desmitiem pa cistu krūtī (nu bet vai tiešām vienmēr vajag precīzi pa sāpošo vietu?!) trāpīja maziņš kastanītis. Nu tāds īkšķa naga izmērā. Visu dienu smeldz.
Mājās nākot turpat alkatīgi sagrābos vairāk nekā kilogramu kastaņu un visu ceļu apmierināti žvadzināju rokas pilnajās kabatās
Rīt jāpaņem maisiņš, tur palika vēl a man vieta izbeidzās
Tie spīdīgie košie dzīslainie apaļie kastaņi tik ļoti patīk, ka viņus gribas glaudīt, svārstīt, grabināt, smaržot, pieglaust pie vaiga un jā, pat apēst varētu