es ļoti baidos no konfrontācijām, domstarpībām, strīdiem, ja vajag precizēt vai konkretizēt kādu informāciju. pirms bērniem varēju ja tas bija darba pienākums vai kolektīva interesēs, bet arī ar sirdsklauvēm. ar bērniem nācās kačāt šo muskuli un šobrīd jau brīžos, kad izglītības sistēma ir absurda (un tu nezini cik bieži tā ir pirms tev nav bērnu), Kārena automātiski izlec no kastītes. ir pat reizes, kad tas ir nesāpīgi vai es tikai sacepos nevis līdz nelabai dūšai kā kādreiz.
šobrīd es vienā sakarā esmu tā novesta, ka sāku baidīties, ka ejot garām priekšniekam ievilkšu viņu pīpētavā un nodošu stružku par pakļautībā esošajiem, jo līdz formālai sūdzībai vajag izlasīt visus nolikumus un noteikumus un tas tāpat diez vai ko dos, bet es to cilvēku koridoros diezgan bieži redzu