Pēdejās nedēļas ar ķermeni tāds drusku pliķis sejā un atgādinājums par omm un brīnumainā kārtā arī garīgi, ka slodzei jābūt samērīgai un arī profesionāli sportisti (un jo īpaši profesionāli sportisti) pēc traumām atpūšas un tad speciālā mazslodzes režīmā atsāk darboties un paiet ilgs laiks līdz atgriezas ierindā. Šausmīgi grūti sevi uz to piespiest, rumpis gan atgādina un neļauj pārforsēt un šajā lēnīgajā tempā domāju ka šo atziņu nenāktu par sliktu pielietot arī pie garīgām, mentālām un emocionālām lietām