Viena no labākajām lietām, kas no cibas ir ienākusi manā dzīvē ir atziņa par to, ka kamēr vilciens vēl redzams uz perona, tu viņam skrien pakaļ un centies ielēkt. Šonedēļ aizstāvēju divus semestra rakstu darbus, noliku divas ieskaites, šodien likšu trešo un tad man nākamajā nedēļā jānoliek atlikušās četras. Nu, trīs ar pusi, jo vienā es jau izgāzos, tas nebūs kā mācīties no jauna :D

Ļoti bieži pēdējā pusgada laikā tai cibas psihoterapeitei sūtu gaišas domas, jo tā atziņa man palīdz. Ja vēl var nedomāt par to, cik tas viss kopā ir daudz un tad tak vēl eksāmeni, bet koncentrēties uz to vienu maziņo, ko dari tagad, ir pavisam labi