Pamodos pusseptiņos šausmās nosvīdusi slapja.

Biju ķipa ciemos? Kaut kādās tipa darba darīšanās. Bija tur kkāds zirgs nevesels, bet arī ne slims, zvanīju kursabiedram, prasīju ko darīt jo bija skaidrs ka vai nu es tagad kaut ko vai neviens nekad neko. Tad tur pēkšņi bija suns. Reāli superīgs suns, tāds, kā parasti bomžiem. Uzvedīgs, socializēts, var redzēt, ka nav īsti suns. Mīlīgs, draudzīgs. Noskaidrojās, ka noplēsis kādu aitu. Es visa tāda samīlējusies saku 'nešaujiet, es viņu ņemu, dodiet man nedēļu'. Tad vispirms no suņa izgāžas labi daudz tārpu. Tad no manis. Es nezinu kā es tur esmu pēkšņi pusplika, bet nu labi. Tam visam pa vidu baigās sarunas par cilvēku glābšanām un reanimācijām un pirmajām palīdzībām ar vienu beibi tipa feldšeri uz ātrajiem. Es sakopju to grīdu, zvana vīrs - iebraukšot viņš man pakaļ. Es aizeju uz mašīnu pretī visa tāda plika slapja pēc dušas ietinusies palagā, bikses un apenes nodedzinājusi apkures katlā, sabučoju vīru, izņemu no bardačoka prettārpu zāles, paņemu uz katru svara kg vienu tableti, uzdzeru ar minerālūdeni, iedodu viņam arī (uz katru dzīvsvara kg vienu tableti). Izņemu no bardačoka drēbes, tūlīt iesim, atskrien tas suns. Vīrs izkāpj no mašīnas 'uķipuķi, cik smuks sunītits'. Es saku jā, reāli super. Žēl, ka principā vilks un koijots, no suņa tur tik 10%, viņš ir labi audzināts, bet nevar dzīvot mājā un plēš aitas, viņu nošaus. Smuks gan.
Vīrs ar tādu pārspīlētu nopūtu 'cik man ir laika uzbūvēt tev to voljēru?'. Nedēļa. Sabučojamies, eju ģērbties.
Pēkšņi no stūra atskan seksīga balss 'tas vīrs gan tevi ļoti mīl. Nu nav jau brīnums. Man arī tu būtu vienīgā. Kā karaliene tronī'
Pagriežos, ieraugu saimnieku. Uh! Kāds! Vīrietis! Un saku, ka mums nekas tāpat nekas nesanāktu, es neticu viņa solījumiem, bet paldies par labajiem vārdiem.
Tad tur pēkšņi ir ķipa bēres un viņš man saka, ka nav pārdomājis. Ejam pastaigāties pēc mielasta vai nopeldēties ezerā vai viņš mani aizvedīšot paskaitīt zvaigznes. Es atcērtu, ka nav smuki sērās sist kanti. Viņš tāds ka nenomira jau vīrs, tas izšķīrās

Karoče par daudz laikam skatīts Gaišā piemiņā, bet zemapziņa par mani augstās domās, šitādu pielūdzēju izdomāt! :D