Katru reizi ieraugot rudens lapas, atceros senas kihelkonnas vaimanas un pēc tam atrasto preventīvo knifu - paņemt lapas jau tagad. Un nekad tā arī nerealizēju. Šodien bijām bibliotēkā, beidzot visi paņēma katrs savu grāmatu, gaidot karieti izrādījās, ka blakus ir valriekstu koks. Paņēmām dažus augļus mājās attaisīt, paskatīties kas iekšā. Un dažas smukas lapas, jau ieliku kladē zem sloga žāvēties, sāku justies gandrīz gatava pēdējā vakara pēkšņajam pārsteigumam