kaut kas tomēr aizķeras no visām tām lekcijām, videosarunām ar gudriem cilvēkiem, tematiskajiem rakstiem u.tml.
kā tāda skaida mētājos emociju kalnu upē un nevis sašķīstu pret kādu klinti iedziļinoties un pētot kādu konkrētu sajūtu vai vērtējot kas tur ir, cik pareizi/nepareizi vai atbilstoši situācijai tas ir, bet vienkārši konstatēju 'ā, ok, ejam tālāk' un tajā ir kaut kāda brīvība? atbrīvošanās. tas gan neizslēdz līgošanos, ja pāri gāžas tik daudz kas, bet pagaidām vēl stāvu puslīdz stalti.lol

pēc cilvēkjaudas sarunām ik pa laikam daru sev labu. tad apēdu kādu zaļu banānu (mikrobiomam), ieraugot saulīti pasēžu, lai paspīd uz tās sejas un ne tikai. ja citādāk nevaru, tad kompī sacerot e-pastus, lokot veļu vai šķirojot un sapārojot zeķes, ja ēdu kaut ko Garšīgu, tad izbaudu. un apēdu vienu to kaut ko. ok, sportot baigi nevaru saņemties, bet nu jau 6.dienu divreiz dienā iešana uz/no bd. un celšanās vienā laikā, pirms bērniem. pusastoņos es to varu izdarīt, kafiju vīrs (uķipuķi) parasti uztaisa, šad tad arī kādu maizīti. dārzeņus arī cenšos vairāk ēst. bet laikam tāds lielākais labākais darbs - ieplānoju ēdienreizes. daļēji šobrīd, jo tās nervu zāles nedrīkst tukšā dūšā, tad vēl D vitamīnu vajag un pat ja nav apetītes (jo besis sit pa apetīti un miegu), nepārēdoties citreiz varbūt drusku saņemoties ko apēst, ir rumpim vairāk spēka. šajā visā gan man ik pa laikam kaut kas noiet greizi un kaut ko sajaucu, iedzeru ar kavēšanos (čuruzālēm tās ir ciešanas, vajag apmēram stundu pirms jāiziet no mājas, kas visu sarežģī vēl vairāk.lol) vai aizmirstu, matu mazgāšana pilnīgi izkritusi no režīma, vismaz balzamiņu ielieku netīros, tikai saslapinātos, bet kaut kā tā dzīves kvalitāte samērā laba pat ja naktī divreiz jāceļās, jo čurudrāma un pēc tam pa dienu jāvešerējas

un vēl es šodien no rīta puses nedaudz pagulēju un uzrakstīju e-pastu, pierakstījos pie acu ārsta, jāpaskatās, kas tur ar to redzes lauku notiek. un turpinu pamazām, pa vienam štruntiņam, pa vienai lapai, atbrīvoties no krāmiem