šonakt negulēju. vakarā duša. sastresojos un, protams, bezmiegs. ielīdu gultā, aizmigu, pēc maza mirkļa pamodos pilnīgi slapja. gāju dušā. tad vēl bija tumšs un putni (kovārņi, bet laikam ne tikai, izklausījās, ka visi, izņemot kaijas) kaut ko pa zemi un paģīšu ieejas jumtiem dzenāja savus todlerus. vienlaikus bija briesmīgi žēl to vecāku un neizstāstāms atvieglojums, jo man tie todleri vismaz pa tumsu nebija jāgana. no rīta atsvaidzinājos, dušai nebija spēka. tagad gan esmu visa tāda svaiga un smiržīga un izmazgāju pat matus. bet rādās, ka dušā šodien būs jāiet vismaz vēl vienu reizi, cerams tad varēs nemazgāt matus. es diezgan slikti panesu karstumu, bet man nav žēl, ka prieciņš tiek tiem, kam dienvidnieku miesa