Es kā Deloveja kundze ziedus sev nopirku pati. Tikai nevis krievu sarkanas neļķes kā gribēju, bet trīs tumši sarkanas īskātu rozes, jo +1 uzstāja.
Un tad mājupceļā gāju pret straumi un papildināju ar ļoti smuku ganu plikstiņu un kaut kādām krāšņām tievām graudzālēm, skatos uz vāzi un priecājos

Veikaliņa pārdevēja par tādu apgrēcību sašustu un aizietu ar sirdi.

Vispār vīramātei rīt dz.d. bet šīs es paturēšu sev, jo kā saka viena mana draudzene 'nekad nevar zināt, kad tevi uz gājēju pārejas notrieks mašīna'