Naktī šausmīgi slāpa un pēc tam šausmīgi vajadzēja čurāt. Tieši tāpat kā pēdējās trīs naktis bez potes. Vienā mirklī pamodos no tā, ka nav auksti un paliek tā siltāk, nomainīju garo roku naktstkreklu pret maiciņu ar īsajām rokām. Pidžambikses gan atstāju. Vienu biezo segu arī.

Visgrūtākais tas, ka nevar gulēt uz mīļākā sāna. Šodien pat galva sāp ne vairāk kā parasti, kad miegs bijis caurs, kofeīns aizkavējies un aiz loga spoža stipra saulīte

Bet trauksme, tā šausmīgā fona trauksme ir atlaidusi un palikušas kaut kādas maziņās tematiskās. Tādēļ vien bija vērts