nu jā, bet tā kā dzīvē saldais iet roku rokā ar sūro, es drusciņ bēdājos, jo Susurs iet uz galu. lai arī nebija pa īstam mans, viņš tomēr ir pirmais sunītis, ko es pati gādāju un kurš no mums visiem, mani mīlēja pirmo. un es ļoti ceru, ka viņu vēl satikšu. lai gan doma, ka no tiem apmēram deviņiem gadiem kopš viņš ir pie mums, viņam ir bijusi suņu ķēniņa cienīga dzīve, mierina