31. Decembris 2020
Noraudāju par savām divām šodien izkritušajām skropstām un visādām citām patiesībā mazsvarīgām huiņām, jo tas pat nav tai pašā galerijā kur frendlistes sūdi, un nejauši avīzē uzskrēju rakstam par Aleksandru Špicbergu, atradu vienu īsu rīta panorāmas sižetu un kļuva gaiši un vieglāk elpot, rīt kopā ar bērniem noklausīsimies koncertu. Tajā viņas balsī ir kas tāds, kas nomierina un pabaro un noglāsta dvēseli. Un man ļoti pietrūka, jo šogad nedzirdēju Kyrie Eleison, garo uzskaitījumu kas kam piedzimis (tas man patīk vislabāk, uzreiz aiz ganiņu mises bēbīša procesijas) un visas pierastās Ziemassvētku dziesmas.
https://straume.lmt.lv/lv/kultura/konce
