Reizēm es par tiem saviem sarakstiem iesmīnu bārdā. Bet derīgi viņi ir, lai tad kad tev pēkšņi visos svētkos sadāvinātās naudiņas sanāk ap simtu un tu vari tīksmīgi domās mērīt kleitas, apskatīt minicepenes, nopietni apsvērt grāmatas, krelles, beidzot tādu cepuri kā gribas, pasūtīt divu ēdienreižu komplektu visai ģimenei, galu galā Frizieri Salonā Ar Vīnu, kā Vulfas grāmatā puķes nopirkt pati. Nevis atviegloti nopūsties, ka tagad toč sanāk i tomogrāfija abām acīm i procedūra, ja jādara abas un apraudāties par to, cik briesmīgi pragmatiskas vēlmes un iztēles lidojums arī tāds nekāds, tērēt naudu par to, kas riebsies bet no kā nevar izvairīties