pēc tiem pirmās palīdzības kursiem man ir daudz pārdomu. un tas, par ko man jau vairākas dienas jādomā ir orientēšanās laikā. ja kādam paliek slikti, cilvēks paģībst, tad atjēdzas, jāpārbauda kā orientējas laikā un telpā. ar to otro viss kārtībā (ja vien pēkšņi neuznāk topogrāfiskais idiotisms), bet laikā es galīgi neorientējos. puslīdz zinu dienu, bet arī jāpadomā. datumu ļoti reti. es zinu, un labi atceros, ja man kādā dienā jāizdara vispirms 1) plkst. tikuntikos, tad 2) plkst. tikuncitikos u.t.t., bet ļoti bieži man ir ilgi jādomā un jāveic sarežģīti aprēķini, lai es saprastu cik tālu vai tuvu tā diena šai dienai, tas esības punkts ir kā tāda izplūdusi ķīseļa sala, kas peld pienā