Šorīt aizgulējos, labi, ka vīrs pamodināja. Un rītu nevarēju iesākt, vēl joprojām biju sapnī, kurā kāds mēģināja tirgot mācītāja māju (kaut kāds neprāts, kurš tad dzīvos pie pašas baznīcas, ja ne priesteris un kur tad to priesteri liks?) un tad ilgi un mokoši uz suņa galvaskausa nekādi nevarēju atrast turku sedlus, ja ne laika trūkums, meklētu rokā. Un vēl paralēli stresoju ka nevarēju atcerēties tos, nu tos āķgalvjus katavumātikāviņussauc (dzelkņgalvji vai kāšgalvji. labāk neguglējiet)