šorīt gandrīz piepūtu trolejbusu (un es neesmu stāvoklī). apsēdos blakus tantei ar ejamrāmi un viņai ik pa laikam bija šausmīgi drausmīgas kaut kāda skābēta ēdiena atraugas. tie nebija kāposti, sēnes vai gurķi. tas bija kaut kas ko neesmu saodusi kopš Krievijas laikiem. tad iekāpa beibe ar kafijas krūzi no automāta, arī ar skābenu kafijas smaržu, kaut kur no aizmugures uzvēdīja sasmakuša apģērba smārds un es jutu kā manas nelaimīgās brokastis jau slīd pa kaklu uz augšu, kad iekāpa dāma ar nedaudz vecmodīgām dārgām franču vakara smaržām un izglāba situāciju

nejauši ieraudzīju reklāmu par tādu iņ jogu, aizgāju bez maksas pamēģināt un nu ir āķis lūpā. un izrādās ir tik daudz vietu Rīgā kur to jogu darīt šobrīd arī ne sporta klubos (tādā īstā sporta klubā neesmu bijusi, mani šitie biedē) vai obskūros īsteno krišnaītu koka apbūves otrā stāva ūķos ar čīkstošām koka trepēm

un vēl es gribu uz skaņas meditāciju ar tibetiešu skanošajām bļodām