bērni - tas, protams, ir čakars, reizēm neērti un diezgan bieži grūti, bet tas ir arī nereāli kruti un forši!
kopš man viņi ir ir atklājušies milzīgi iekšējie resursi, līdz tam neiepazītas personības un esības? būtības? šķautnes un necerēti talanti. man, protams, ir paveicies, jo lai gan ne vienmēr saprotu savus bērnus, man viņi ļoti patīk
tā es šorīt domāju, pamodusies pirms stundas un jau izdarījusi ļoti daudz - matos matu zāles, iedzert tableti, sakārtot atdāvinātās nagu lakas (2 kg!!), atkrāmēt trauku žāvētāju, apliet otro kafiju, mazgāt pannu un tūlīt cept no palikušas kukurūzas biezputras plāceņus, paplānot darbus un lietas, saprast vienu fušieri un izdarīt vēl kko ko jau aizmirsu. efektīva un efektīga laika plānošana ir viens no milzu plusiem un galīgi necerēts talants. kad ir spēks un jauda, protams
