Nepagāja ne četras stundas pēc tēva zvana, ka kaķis raustās krampjos un aktīvi sācis mirīt nost un suns arī šonakt kko urlojies, pieklucējus istabu un drusku gultu un tāds jocīgs kad es jau esmu izcepusi kartupeļus, izvārījusi makaronus, pabarojusi taboru, nomazgājusi traukus, izmazgājusi un ar fēnu izžāvējusi matus i sev i nr.1, saganījusi, ka viņš paspēlē klavieres un instrumentu un pa visiem lielajā istabā nokārto paklāju, iznes komposta atkritumus, aiznes kaimiņienei grozu ar kagijas pričendāļiem meiteņu vīkendam, izkārt veļu, izmazgāt apenes, saganīt ka šie sapakojas, sapakoties un paspēt uz starppilsētu autobusu ar visu taboru
Aaaaaa

autoskola, tas protams ir grūti, bet šis sāk kļūt teju neiespējami

vietējos vetus nevarēju sazvanīt, bet nu tā kā lieta jau bija procesā un darba laiks beidzies, vienkārši ieliku viņas kastītē, ienesu iekšā, apsedzu ar dvielīti, no rīta apskatīšos, šobrīd nav iekšā

nu ko, būs mācība visam mūžam, ka nevar vilkt garumā ja taisās ārzemju ceļojumā un es negribu spraiga sižeta filmu..