drusku iznevarēju un uztaisīju jau sen solīto naan. sakāvās pie beigām, kad divi esot izskrapstījuši gandrīz visu lielo bļodu un nr.2 nekas neesot palicis, jo viss ir izēsts, tur nekā nav! (te varētu teikt cries in spanish, bet patiesībā gauži bļaustās latviski), tagad tikai jāizcep, virtuvē pavēss un raugs lēni ceļas

uzbliezu skeletu piektdienas prezentācijai, aizrāpoju līdz veikalam un pakomātam - iemēģināt apavus un jaku (riebjas, ka atkal katru reizi nevarēs saprast ko vilkt), izcepu nesmukos tomātiņus omletē (visi sīki brāķēja), notīrīju divus apavu pārus, vienus noliku nostāk, jo sola atkal aukstumu, otri jānes pie meistara jo ap potīti aizmugurē noberzies. kas tas ir, ka visi šitādus sū.. uztaisa?! sameklēju lekciju materiālus par tēmu (pierakstu kladi nevaru atrast - wtf?!). izliku Didriksonu vēdināties. iemērcu balto ziemas cepuri.

darīt vēl būtu oioioi, bet mani demotivē doma, ka rīt no mājas jāiziet vēlākais 7:10.
vēl man šodien bija ieplānots Darīt Lietas, bet es atceros tikai divas, bet bija vēl. neomulīgiņi

vecāsmammas brāļa sievai kkad zvanīju, necēla. viņai pāri 90, bet visu laiku bija žirgta un žiperīga. februārī atzvana no Gaiļezera 6. stāva. vēzis zarnā. tad arī zvanīja un nesaprata, šodien pacēla un nerunāja, izskatās, ka arī kognitīvie traucējumi. sic transit gloria mundi