vakar atkal dzēru vīnu. biju krietni iešvilpusi, bet ne tik ļoti zeķe kā pagājušajā nedēļā, kad ķiķināju vienā laidā un ķiķināju par savu ķiķināšanu un lielāko daļu vakara vairs neatceros. vakar bērni paziņoja 'ja tu nebrauc šodien, tad vajag no rīta agri lai kad es ceļos ir pankūkas brokastīs'. uz transportu paspēju, slikti nebija, bet līdz mājām biju izkaltusi pēc pirmās rīta kafijas. sagaidīja, protams, krāšņi. īsu laiku pēc ierašanās kādai saskauda, ka es otrai sašuvu mazu caurumu legingos un par to visi Cietām vairāk nekā pusstundu. kamēr šie bibliotēkā, drudžaini cepu pankūkas, bija garšīgas un stāvoklis normalizējās. pagulēju neplānotu diendusu, pēc kafijas knapi ko sajēdzu, operatīvi savācāmies un bijām gan uz tramvaju Depo, gan Vācieša un Akuratera muzejiem. bija daudz labas dzejas. Reiznieci nokavējām, bet beidzot pasēdēju ābeļdārzā zem ziedošas ābeles un dzirdēju dzeju, sīki zvanīja dzejoļiem ("Lucavsalu" noklausījās visi trīs), redzēja "Kabatu". meitenes samīlējās švītīgajā džekā ar ūsām un gariem matiem (pilnīgi saprotu), es veldzējos koka, laba parketa un mēbeļu smaržā un lai gan biju saģērbusies kā pusurla (jo strauji sataisījāmies un es nezinu kur manas cilvēkos ejamās drēbes, džinsas slapjas karājās uz lodžijas) izbaudīju un veldzējos un ļoti patika gleznas pie Vācieša un atcerējos, cik tur ir forši un sarunājām, ka aizbrauksim kādā darba dienā, kad būs mazāk cilvēku un varēs cik gribēs un beidzot arī Akuratera muzejā ceru tikt (nevis kā man paveicies - filmēšana/bankets/balvu pasniegšana/spodrības diena?/šodien ir brīvdiena un nestrādā vispār).
nobeigumā tā klasiski:
- kas tev šodien vislabāk patika?
- laukumā. (bērnu laukumā pie Māras dīķa)