sestdien uz svētkim atbrauca mamma. tad gulēju diendusiņu, svētdien veselas divas, vakar bija žāksts ar bērnu psihologu, it kā labi, bet mājās uznāca kratīklis un triceklis, draudēja migrēna, iedzēru zāles un pagulēju diendusiņu, tad viss vakara cēliems un mācīties ieskaitei šodienas pēcpusdienā. to laikam ar Dievu uz pusēm uzrakstīju. šorīt nevarēju saprast kas i ko nevar brokastis ieēst, kafiju arī ne pārāk gribējos. tad, kad bija pagājis bezgalīgi ilgs laiks visu ko darot un pulkstenis pie sienas pa vecam rādīja pusdeviņi mani ķēra atklāsme. tas grozītais laiks ir tas, kas mani moka. es jau pagājušajā nedēļā ātrāk pirms septiņiem nevarēju no gultas izsvempties