Aaaaaa rīstos klusiņām smieklu lēkmē: Filomena pie Mezopotāmijas rakstu gabala "Ja kāds to lasītu skaļi kliedzot, vai tā būtu pirmā audiogrāmata?" Profesors padomāja un teica "Nē."
Ziniet tos raidījumus kas vienu laiku notika kur par jautājumiem diskutēja eksperti un Pļaviņš/Kļaviņš/Uģis Kuģis? Šis drusku atgādina to, bet gaumīgāk, vienlaikus gan ironizējot par sabiedrību un aktualitātēm kā tādām un precīzi formulējot jēdzieniskus absurdus kas kaut kā konspektē būtību. Plus vēl visādi jautājumi un piebildes kurus mēs esam klusībā un zem deķa nodomājuši un nokaunējušies. Aktierdarbs perfekts, mani ļoti iepriecina visi īstie profesori, ceru ka filmēšana notika pret viņiem cieņpilni. Un pie reizes arī tas, par ko esmu ilgi domājusi - cik ļoti gala produktu ietekmē tas, kādus jautājumus uzdod un kas uzdod (uzskatāmi) un kādus secinājumus mēs izdarām /ko labi var redzēt vēsturiskā interpretācijā par lietām/
