vai es tik ļoti gribu visu izdarīt pirms studiju semestra sākuma lai ietu uz ginekoloģisko sonogrāfiju pie ārsta, kurš man lika noprast, ka es trīsdesmit+ gadus dzīvojot savā ķermenī un to lietojot ik dienas (vairāk vai mazāk) neprotu atšķirt kad man vajag uz wc pa lielam un kad sāp olnīca vai kaut kur pa sieviešu līniju kaut kur velk..

Galva drusku īd un nereāls nogurums. Šodien es:
- biju pie ginekologa (dabūju nosūtījumu usg un recepti Mirēnai)
- bērnu aizvedu uz zobu higiēnu
- salaboju pēdējo caurumu zobos (higiēnu mēģināšu janvārī, šobrīd nav iekšā)
- pierakstīju sīkas pie ortodonta (pēc 2g)
- pierakstījos uz ginUSG
- pierakstījos uz atkārtotu vizīti pie gin
- atnācām, pabaroju taboru
- saguglēju skursteņslauķus, nav spēka sazvanīt

skolai piezvanīt nav spēka lai gan ļoti vajadzētu noskaidrot kas ar audzinātāju un kad būs sapulce, jo man no septembra režīms pilnīgs hārdkors, tādēļ arī jācenšas visu vēl paspēt
Aaaaaaa

Šodien vēl paspēju (brīnumainā kārtā) noslēgt vienu četru mēnešu ilgu žākstu ar drusku ilgākām galvassāpēm, mājupceļā gandrīz apčurājos, atradu lielveikalu ar wc, atradu maģisko monētu. un iegāju Pepco un atradu beidzot divas vienādas siltās bikses ar pūciņu skuķiem. Iepriekšējās tieši palikušas par mazu. Un tur bija brīnišķīgs ļoti skaists džemperis. Tas nederēja, jo viens. Man pat bija nauda, bet vai tad es nopirku?!
No otras puses labi ka vispār mājās tiku, tagad sēžu ērti atzvīlusies un jūtu kā aiz acss maigi pulsē migrēna
Tagad nesaprotu moš vajag braukt ar vecajām biksēm mēram un nopirkt.
Un to skursteņslauķi tak arī sazvanīju! Neesmu gan tālu no tā, ka raustās i plakstiņš i valoda