20:39

ir jomas, kuras tevi pašas sagatavo (conditioning) grūtumam un pa lielam jau tas notiek pamazām, kad no vieglāka pamazām kļūst grūtāk un tad ap to noteikto līmeni tur iet ķipa sinusoīdā un tu palēnām pierodi (esi adaptējies. vienkāršs izdzīvošanas mehānisms) pie tās viļņošanās un varbūt to augšu nevari baigi izbaudīt, jo zini, ka mirklis būs īss, bet arī izmisuma kritienā sev atkārto, ka šis tikai uz mirkli. ir jau arī visādi pēkšņi negaidīti pavērsieni, protams. un tās jomas jau kā nu kuram. tuvinieka smaga hroniska saslimšana. būšana par vecāku. smagas studijas. vakardiena bija grūta no sākuma līdz beigām ar visu to, ka sīkus uz skolu un bd aizveda vīrs (un paldies viņam par to!) un tur bija daudz absurda drāmas wtf motīvu (varbūt kādreiz saņemšos uzrakstīt) un pēc skolas nepaēdušai virsū metās lielākais bērns, kuram briesmīgi vajadzēja uzmanību. izpildījām (? man liekas, es neatceros) mājasdarbus, gājām pēc sīcēm tad visi uz rotaļu laukumu, tad mājās, vakariņas, gulētiešana ar visu ņiguņegu un stresa izlikšanu uz māti un es pat nesapratu (ja neskaita to objektīvi attaisnoto cepšanos par visiem tās dienas daudzajiem netaisnīgajiem sīkumiem) kas man ir (ja neskaita intelektuālu saprašanu, ka arī izsalkums, bet tāds pārgurums, ka nav spēka ne uztaisīt ko apēdamu, ne atvērtā ledusskapī ieraudzīt ko ēdamu un pārgurums tāds, ka īsti nevar parunāt)

aaaaaaa (offt.)
man tikko atnāca pateikt, ka uz rītdienu (laikam, bet īsti nezin kāpēc un vai tiešām) vajagot svētku drēbes. (ups, nejauši sacepu vacapiņu. pajautāju)
aaaaaa

nu jā, un tad man vakar bija tik smagi, ka gribējās Vienkārši Nebūt. nu tur ziepes-striķis. izkāpt pa logu no 3.stāva. etc. un es nesapratu kas par lietu. pacepos pa telefonu ar draudzeni par tiem absurdiem. viņa arī pacepās. un tad viņa mani šodien pēc rīta gājiena uz b/d (drāma bija, bet samērā neliela) un ārsta vizītes (pupiem lika dzert kkādu homeopātiju limfas atteces uzlabošanai. nu ok, šo vēl neesmu mēģinājusi, bet vasarā šakātā aiziešu pie mammologa, kaut par maksu) aizveda mani pie zirgiem ārstēt no bailēm un dzīves. pasukāju zirgu, cits zirgs nobučoja man vaigu (ar mēli. tagad nedrīkst mazgāt) apčamdīju arī ciskas un krūtis, izķemmēju krēpes. apēdu saldējumu (lai gan jau kādu 3.dienu briesmīgi ciešu no alerģijas, kkāds koks zied. labi ir tikai mirkli pēc antihistamīna pilieniem un knieš acis un piepampušas ausis no iekšpuses), uztaisīja man Baha ziedu kokteili (arī šo es vēl neesmu mēģinājusi), apskaidroja vienu smagu tēmu, ko es vienkārši nesapratu (jo tur ir reizināšana un dalīšana un šad tad x vai / darbībās mani piemeklē tupums) un šodien tagad vakarā i varu turpināt ar visu to, ka nākot no b/d pusstundu (!) kāds vienkārši kvieca ultraskaņā
karoče sapratu, kas man vajag bija. es truli apsitos ap tiem leģendārajiem stikla griestiem. es zināju, ka būs grūti, bet ar visu to jau viena tāda diena bija par daudz. nekas. bērni aizmigs, paraudāšu un tad jau varēšu turpināt visa tādu asiņainu degunu