Pasēdēju vakar uz lauriem kādu stundiņu (bija baigi ērti. daļa lauru, protams, priekšlaicīgi) tad ņēmu palasīt drusku uz priekšu (brīvprātīgi piespiedu kārtā) un nu jau pilnīgi noteikti zinu nākošo pasaulē grūtāko tēmu, kuru zubrīt raudot (un tā, diemžēl, nav runas figūra, asaras pavisam īstas) jo nekad mūžā nesapratīšu, vāks, ku sarežģīti (gribu atpakaļ to iepriekšējo, šņuk)

noskatījos to Mērijas ceļojumu. tur gan beigās apraudājos.

papētīju kas vēl tur labs tajā filmas.lv nepilnu nedēļu lai atslēgtos (cik nu tas vispār iespējams) skatījos kā muzikoloģe analizē mūziku, bija vieglāk savākties ikdienas pienākumiem. pēc Mērijas ceļojuma ļoti gribas uz kādu izstādi. noliku savu gleznu redzamākā vietā

kad jau liekas, ka visums savas wtf iespējas ir izsmēlis, vīrs atnāk samulsis un saka, ka radio teica, ka Balvos cilvēku (darba laikā) sakodis lācis. like wtf? gan jau iesaistīsies arī darba inspekcija, spēju iztēloties nabaga ierēdņa galvassāpes liekot ķeksīti tabulā pareizajā ailītē

bērnam būs silanti zobiem, man pašai arī pieraksts pie ģimenes ārsta. tāpat vien nosūtījumu uz Krūts centru nedeva, vajag vizīti (pff). beidzot saņēmos pierakstīties. tur gan tajā pašā vainīgajā krūtī šodien pēc zvana (noteikti uz nervu pamata.lol) sākās dedzināšana citā pusē un es pie sevis visu laiku iesmīnu par to, kā man viens ginekologs pateica, ka vajag pareizu krūšturi piemeklēt (!)