Ukrainā karš, sīkas pie Amū, a man testa laikā trīcēja rociņas izvēloties pareizo variantu, jo es biju sazubrījusies un daļa jautājumu likās tik vienkārši, ka bezcerīgi meklēju āķi.
tagad pa starplaiciņu nogāju lejā, uznācu bez bērniem uzvārīt zupu, tagad atnāca sīki, jāpabaro, jāsaģērbj un iešot ar Amū laukā. labu veiksmi mums visiem. es šo ļoti novērtēju (un brīnos no kurienes tas tā pēkšņi), bet tas ir arī nereāls čakars jo es tā naivi biju plānojusi pazubrīt nākošo ahujenna sarežģīto lietu lai es kko saprotu jau pirms nodarbības, jo pēc nedēļas atkal tests un šī tēma ir viena no vissmagākajām vispār
aaaaaaa
un man nāk spriedzes migrēna. zāles jau iedzēru, bet nezinu vai paspēju

skaidrs jau, ka viss ir slikti un baisi un briesmīgi, tādēļ es tikai gribēju padalīties ar priecīgu sīkumu: man beidzot pieleca viena drausmīga tēma. ja līdz šim es zubrīju un centos un atkal zubrīju un atkārtoju un man nekas nepieleca visas tās daudzās reizes kad bija k.d. (šī tēma vismaz reizi gadā kkādā mīklainā sakarā uzpeld) vienmēr bija jāiet rakstīt vismaz otrreiz, tad tagad man liekas, ka es to fišku sāku rubīt un ir cerība uzrakstīt ar pirmo