pagājušajā nedēļā pēc vienas lekcijas (vispār jau tās laikā, ja tā godīgi) reāli nāca raudiens, jo ļoti asi izjutu savu intelektuālo spēju kritumu. nu tā, ka tu vispār neko nesaproti pat kāri apēdot katru pasniedzēja vārdu, bet bilde tumša un vienkārši nepielec, turklāt tur, kur kādreiz bijusi zināšanu bagāža ir melnais caurums un nevar atcerēties arī pamatlietas, kas ik pa laikam dažādos kontekstos uzpeld. bet nu šodien vismaz ir kkāda sajēga par 2x2 un liekas, ka smadzeņu atrofija beigusies un parādījusies uzticēšanās čujam, ņuham un poņai, kad tev Liekas Kaut Kā Tā. pat ja ar visu lielo un intensīvo un apjomīgo mācīšanos vienalga nejūtos gatava k.d. un pārliecināta par zināšanām. bet nu o.k. ir jāzin kkāds obligātais minimums (kas gan jau ir) un vispār tēma tik plaša, ka var gadiem iet dziļāk un rakt un ko jaunu uzzināt