nu tad nu noslaucīju deguntiņu: sataisīju mazizmēra cilvēkiem banānu pienu, saliku launaga kastīti, nomazgāju traukus, uztaisīju čili (vajag lielāku kastroli, tam, kas no bundžām un nāk beigās, nav vietas, jāliek bļodā servējot un to jau mēs esam piedzīvojuši, ka atpakaļ viss nesalien. nekas, pacienāšu kaimiņieni), izmazgāju, izkāru veļu, dzeru otro kafiju un saprotu, ka ļoti vajadzētu TOS izvest ārā. bet visu rītu tik mīlīgi spēlējas.
ļoti izjūtu atšķirību mājās 2 vai 3. viens vai divi nejūtu gandrīz nemaz

man gribētos kādreiz iznomāt to stāvdrāzi, bet baidos, ka čakars lielāks nekā ieguvums. lai gan jāizpēta, moš maksā tikpat cik trolejbuss, tikai pieved no-līdz

Nu ko, skola klātienē bija 3 dienas. Bet es domāju, ka paveicās, jo visdrīzāk uzķēra pirms simptomiem un gan jau šoreiz prakaķit

man ir iepaticies rakstīt e-pastus. apdomā, uzmet melnrakstu, pievieno failus un viss. zvanīt gan arī ir palicis ērti, kad pāris reižu pamēģini vispār līdz tam zvanam tik. rekords pagaidām ir 1h 40 min :D
un var kampaņveidīgi. piesēdies un vismaz iesāc darīt trīs lietas vienā reizē un tad secīgi atritini