Pusdienās bija gandrīz vegāniska ķirbju biezzupa. Tik garšīgi! Man ļoti ļoti patīk (un garšo) rudens!

Ir kaut kas mierinošs arī tajā citā dimensijā. Tāda sazemēšanās. Piedzimsti. Tevi aprūpē un baro. Tev piedzimst, tu aprūpē un baro. Tu dziesti, tevi aprūpē un baro. Tāda beigšanās un turpināšanās un samierināšanās. Gadskārtas un sezonas un laika rats. Un briesmīgi bet reizē arī dāvana un kaut kas īpašs, lai gan katru reizi pie ārdurvīm sirsniņa ļoti sitas un ļoti bailīgi skatīties vai vēl elpo.

Nesen sapratu, ka man tik ļoti patīk liela daļa neprestižo trauku tādēļ, ka tur ir visādas vienkāršas prastas puķītes. Tikko ieraudzīju Rīgas porcelāna rūpnīcas servīzi Viktorija ar Veronikām! Māra ir arī ar kartupeļu ziediem. Vēl tur ir visādas smildziņas, rudzupuķes, pat dadži, dažāda veida samtenes, saulespuķes, lapegļu čiekuriņi, narcises un vēl viss kaut kas, ko jau esmu aizmirsusi vai kam nekad nosaukumu neesmu zinājusi
Tā slavenā Meisenes buķete ar pārplaukušo tulpi man drusku meh, bet dzīvē vienkārši neesmu redzējusi. Un rozes, kur nu bez tām. Pat tādas, kas man ļoti patīk. Un es tagad domāju vai būtu forši vai stulbi kultūrvēsturisko tematisko servīzi gādāt cilvēkam ķipa mantojumā (vīrs, tu davai vēl neels, es te tikai prātoju!). Un vai tikai tam, uz ko attiecas vai tad vajag visiem.
Kamēr ir bums un ir izvēle un var nopirkt nesadauzītus varbūt pat katram savu
/muhahaha/

Atj. Vizbulītes un vijolītes un atraitnītes un silpurenes un mārpuķītes un pienenes un tad vēl visi tie kompota trauku komplekti ar zemenēm (ziedos) un ērkšķogām (tādām treknām un pūkainām), kazenēm, krūkas ar pīlādžiem un citām ogām. Un tie servīžu nosaukumi vispār. Alfa, Daina, Diāna, Ārija, Māra, Aija, Viktorija. Es pazīstu divus cilvēkus, ko nosauca jo piedzima meita kad nesen bija iegādāta tāda, nu tāda! tik skaista servīze. Viens pat tikai ap 30.