Tukums šobrīd ļoti ļoti skaists. Vēl visādas manas bērnības smaržas un vecpilsētas skati, visādi mazi pagalmiņi ar nemodernām puķēm, koka sētas, aiz kurām sagāzušies pūst āboli un kaukāza plūmītes, vecu koka māju smarža. Neplānoti tikām iekšā muzejā, man ļoti patika ķirbji cilāšanai (bērnus laipni aicināja to darīt) zem lieformāta gleznas, kurā kuplas zemnieces stiepa ķirbjus (man tik ļoti gribējās uz kādu izstādi!), mežvīni piesarkuši, kļavas vēl tikai sāk, dzīvžogi knapi sāk krāsoties, rozes vēl zied un smaržo (!), kalniņi, trepītes, strūklakas. Centrā ērtā attālumā vismaz 3 bērnu laukumi. Forši, ka ir ne tikai atjaunotas vecas mājiņas, bet gana daudz tādu eiroremonta nesabojātu, bet bija arī dzīvība - pagalmos spēlējās bērni, tomēr satiksme diezgan klusa. Tāda garšīga mierīga mazpilsētas sajūta. Vienas dienas ekskursijai gan jau baigi labi, tur vēl pils un vēl daudz kas, šodienai pietika ar centriņu, vecākais laukumā kaut kā sasita lūpu, tā uztūkusi milzīga un tad jau taisījāmies mājās. Un pie Jaunmokām un Vecmokām tās alejas arī vēl ne līdz galam sakrāsojušās, toties smukas un turas kokos, vietām zelmenis tikko uzlīdis, tā krāsu pāreja starp sēpiju, pelēku, melnu un spilgti zaļu..
Vīrs jau nolūkoja, gan jau drīz nenocietīsies un brauks bildēt
