bijām vakar uz Tizlenēm. baigo katarsi nepiedzīvoju (un negaidīju, jo nu komēdija taču), bet tā filma man iedeva vislielāko iespējamo dāvanu - laiku bez drūmiem nākotnes scenārijiem un raizēm un tas bija tik skaisti pēc tam uz Vecrīgu, kur bija rosība un dzīvā mūzika (priecīgs rokenrols, gaumīgs un kvalitatīvs) un gaismiņas un rudens smarža un dzestrums un pēc tam vakariņas Lidiņā. sākumā pavisam ekskluzīvi - mēs un vēl divi galdiņi aizņemti, bez drūzmas, trokšņa un rosības. un kino mēs bijām tikai 12 cilvēki un tas bija maģiski, lai gan drusku nokavējām sākumu. un filmā man patika pilnīgi viss un bija smieklīgi un gaumīgi un aktieri (gan atlase, gan ēm aktiermeistarība) = wow! un kostīmi ļoti un horeogrāfija, mūzika vispār
ejiet, kamēr vēl dod, tas man liekas šobrīd ļoti droši, cik nu tas vispār ir iespējams. un es domāju, ka šī filma ieies kanonā ne tikai jo jauna tēma, jauna režisore, jauni spoži aktieri, deviņdesmito beigas diezgan precīzi un mums vēl ir iespēja aiziet pirms visādām balvām

vienīgi, ka izpalika The Saruna ar māti, vakar uz nakti negribēju maitāt miegu un šorīt tēvs piezvanīja, ka vakarā vecamammai izsaucis ātros, šī atkal slimnīcā, bet nu pagaidām atkal nekas nev zināms, kamēr gaida rindā uz rtg u.tml. bet nu tagad kamēr sīki ārā vismaz izstāstīju cik zināju par pēdējo gribu un apspriedām kur varētu mielastu, ja nu tiešām

Viss, vecums klāt! Māte atveda Rimi pirktus kāpostu tīteņus. Šodien es apēdu divus un ēdīšu trešo, pēdējo. Jo kaut kā pēkšņi tik ļoti garšo! Kas būs tālāk - garšos prasti ceptas zivis?!

Bērnam baigā trauksme. Nesaprotu kā palīdzēt. Ok, ekrānu nebūs vispār, miera tēju uztaisīju, nervu zāles sāku dzert, bet liekas, ka ar to visu būs par maz.