skan: pistol annies - takin pills
Man galvā kaut kas noticies uz labo pusi. Nu tur reizēs, kad kādam caur mani no vīra* (bet pat ne no viņa) kaut ko tā vajag, ka /skūzi/ dirsu plēš, parādu virzienu un lai paši. Ja pašiem dikti vajag, tad jāprotas, citādi - 'nav rociņu, nav cepumiņu'
Un es vairs nejūtos vainīga tā sakot, jo vajag taču ne man. Ļoti dīvaina un brīva sajūta, es nezinu pa kuru laiku tas tā notika
* Un citu cilvēku vietā neko nesolu, pat ja vīrs vai māte un it kā nebūtu tak grūti izdarīt, organizējieties, laipni lūgti, paši
Šodien nejauši noskatījos video par to, kā emirātos (un Ķīnā) ar elektrību bliež pa mākoņiem kamēr sāk līt lietus un manam prātam tas ir kaut kas tik pat neaptverams kā dambis uz upes Ķīnā, kas par štrunts komats sekundi palēnina Zemes griešanos ap savu asi.
Daudz kas man pielec, bet šis vienkārši ne par ko